Ivans ir jauks un smaidīgs zēns ar debeszilām acīm. Viņam patīk dažādi zvēri, zivis, putni, kā arī pārraides par dzīvniekiem. Diemžēl septiņu gadu vecumā Ivans joprojām nerunā un praktiski nespēj sevi aprūpēt. Viņu nevar pat uz mirkli atstāt vienu. Zēna diagnoze – bērnu autisms.

Ģimenei, kurā ir divi bērni, ir nepieciešama palīdzība, lai apmaksātu ABA terapijas gada kursu, kuras izmaksas ir 7280 eiro par divām nodarbībām nedēļā.

Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas Ivana Boicova atbalstam līdz 8. aprīlim. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro. Labdarības fondā BeOpen Ivanam ir atvērts arī speciāls ziedojumu konts:

Labdarības fonds BeOpen

Reģ. nr. 50008218201

Konta nr. LV27CBBR1123215500780

Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)

Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Ivanam Boicovam

“Autismu Ivanam diagnosticēja ne uzreiz. Grūtniecība un dzemdības noritēja bez sarežģījumiem,” stāsta Ivana māmiņa Olga. “Dēliņš līdz gada vecumam attīstījās pilnīgi normāli, nebija nekādu noviržu. Tiesa, staigāt viņš sāka tikai 1,3 gadu vecumā, taču ārsti neredzēja iemeslu satraukumam.”

Tomēr bērns nerunāja, un māmiņa, protams, ļoti satraucās par to. Viņi vērsās pie neirologa, kurš rekomendēja nodarboties ar audiologopēdu un pamēģināt Montesori metodi. “Nekādu aizdomu par autismu mediķiem nebija, arī es tolaik neko nezināju par autisma pazīmēm,” atceras Olga. “Nodarboties ar audiologopēdu Ivanam nesanāca, jo viņš bija pilnīgi noslēdzies sevī, un ārsts vienkārši nevarēja ar viņu komunicēt.”

Montesori skolas skolotāja bija pirmā, kas ieteica pārbaudīt bērnu, vai viņam nav autiskā spektra traucējumu. Ivana vecāki nomainīja neirologu, vērsās pie bērnu psihiatra un veica ADOS testu, kas parādīja izteiktu autismu. Tas viss prasīja ilgu laiku. Pēc 3 gadiem zēnam tika piešķirta  invaliditāte.

Mediķiem un zinātniekiem joprojām nav vienota viedokļa par autismu jeb autiskā spektra traucējumiem (AST). Kas tas ir – slimība vai neiroloģisku attīstības traucējumu komplekss, kas ietekmē cilvēka socializāciju, komunikāciju un uzvedību?

Protams, katrs gadījums ir individuāls, un katram bērna autiskais spektrs izpaužas citādāk. Šādi bērni burtiski dzīvo savā īpašā, noslēgtā pasaulē, un vecākiem ir nepieciešama liela pacietība, pūles un resursi, lai palīdzētu bērnam kļūt komunikablākam un pielāgoties normālai dzīvei. Daudzos gadījumos ļoti palīdz ABA terapija, taču tā ir jāveic regulāri.

Ivans sāka sistemātiski nodarboties ar ergoterapeitu, audiologopēdu, kā arī apmeklēja intensīvus ABA terapijas kursus Lauvas skolā. Pamazām nodarbības dod pozitīvus rezultātus, tāpēc tās noteikti ir jāturpina. Ivans ir apguvis jaunas komunikācijas prasmes, sācis labāk saprast, ko viņam saka pieaugušie, kā arī iemācījies daudzas lietas darīt pats, ir kļuvis mierīgāks.

Olga un viņas vīrs audzina savus bērnus bez vecvecāku palīdzības. Olgas vecāki ir miruši, savukārt vīra vecāki dzīvo tālu, Aizkrauklē. Vasīlijs strādā rūpnīcā, Olga – medicīnas klīnikas reģistratūrā. Viņiem ir ļoti grūti atrast laiku, lai aizvestu bērnu pie speciālistiem, viņi ir spiesti visu laiku ņemt papildus brīvdienas un aizvietot vienam otru.

Kad Olga uzzināja par jaunākā dēla diagnozi, viņa, protams, bija šokēta, taču spēja saņemt sevi rokās un nepadoties. Olga pēc dabas ir ļoti spēcīgs cilvēks, taču arī stiprajiem ir grūti un sāpīgi, viņi vienkārši neizrāda savas emocijas. Olga neslēpj, ka arī viņai ir bijuši brīži, kad pārņem izmisums un depresija.

Olgai un viņas vīram nav no kurienes gaidīt palīdzību, viņi paļaujas tikai uz saviem spēkiem.  Olgai visu laiku aizņem bērni, ārsti, darbs, sev neatliek ne mirkļa.

Vīrs, protams, palīdz it visā. Viņi ir viena komanda. Olga un Vasīlijs iepazinās internetā. Sākumā viņi sarakstījās, bet pēc tam nolēma tikties klātienē. “Pilnīgi negaidīti mēs norunājām veselas piecas stundas no vietas,” smaida Olga. “Viņš mani ļoti skaisti aplidoja. Mēs esam kopā jau sen.”

Vecākajam dēlam Andrejam ir 13 gadi. Viņš ir galvenais mammas palīgs. Olga bezgalīgi mīl abus savus dēlus un ļoti cenšas veltīt pietiekami daudz uzmanības arī vecākajam dēlam, lai gan tas nav viegli.

Nedēļas nogalēs visa ģimene brauc apciemot radiniekus Aizkrauklē, bet vasarā cenšas doties pie jūras. Viņi bieži apmeklē Zooloģisko dārzu, jo Ivans ļoti mīl dzīvniekus. “Vaņam ir vienalga, kādi ārā ir laikapstākļi – viņš dievina pastaigas,” smaida mamma.

Taču ģimenei nav savas automašīnas, un vecāki ir spiesti vadāt Ivanu pie ārstiem ar sabiedrisko transportu. Katra māmiņa, kas audzina bērnu ar autismu, zina, kā tas ir – bērns izjūt diskomfortu svešā vidē, un kontrolēt viņa uzvedību cilvēkos ir ļoti grūti. Kā lai paskaidro apkārtējiem, ka tā nav tikai kliegšana vai kaprīzes, bet gan slimības izpausmes. Gan transportā, gan veikalos, kur bērns ir jāņem līdzi, jo nav neviena, ar ko viņu atstāt, daudzi cilvēki izsaka mammai aizrādījumus. Tas ļoti sāpina.

“Mans dēls uzvedas kā trīs gadus vecs bērns, kurš, ja viņam kaut kas nepatīk, var sākt histēriski kliegt vai raudāt. Viņš ir jāpieskata 24 stundas diennaktī. Kā mazs bērns viņš visu bāž mutē un nesaprot briesmas. Vaņa ir iemācījies patstāvīgi ģērbties un ēst, taču viņam ir nepieciešama pieaugušo palīdzība. Un diemžēl viņš vēl nemāk pats aiziet uz tualeti, tāpēc joprojām staigā autiņbiksītēs,” ar skumjām atzīst Olga.

“Bet kopumā mūsu Vaņa ir ļoti labsirdīgs, mīļš un sirsnīgs, viņam patīk apskauties un piespiesties klāt,” stāsta Olga. “Ar to viņš atšķiras no tipiskiem autistiem. Multfilmas viņš vispār neskatās, taču viņam patīk visur kāpt – viņš var aizrāpties aiz dīvāna, uzkāpt uz skapja, ielīst sekcijā, tāpēc viņš visu laiku ir jāpieskata. Vēl Vaņam patīk filmas un zinātniskās pārraides par dzīvniekiem un zivīm. Mums mājās ir vesels zoodārzs ar žirafu, lauvu, ziloņu, hipopotamu figūriņām, kā arī daudz putnu, haizivju, vaļu un delfīnu.”

Ivanam mājās ir ari vesela kolekciju mašīnīšu dažādās krāsās. Viņš ar tām nespēlējas, bet gan kārto rindās. Vēl zēnam ļoti patīk zvaniņi.

Šobrīd puisēns apmeklē specializēto bērnudārzu. Ja agrāk viņš turējās nomaļus, nekomunicēja ar citiem bērniem un neļāva sēdēt sev blakus, tad tagad viņš dalās ar rotaļlietām un sēž kopā ar visiem. Šo nelielo, bet ļoti nozīmīgo progresu izdevās panākt, pateicoties ABA terapijas kursiem un citām nodarbībām ar speciālistiem.

Rudenī Vaņam jāuzsāk skolas gaitas. Viņš mācīsies pēc īpašās 59. programmas. Vecāki ir ļoti noraizējušies par to, kā viņš spēs adaptēties skolā, jo Ivans joprojām nerunā.

“Mēs cenšamies darīt dēla labā visu iespējamo. Nav jēgas domāt par to, par ko un kāpēc tas ir noticis tieši mūsu ģimenē,” saka Olga. “Visus savus spēkus un enerģiju mums ir jāvelta citam mērķim – lai palīdzētu mūsu bērnam. Es ļoti gribu, lai viņš sāktu runāt. Bet jau tagad mēs ar viņu saprotamies bez vārdiem. Mums ar Vaņu ir ļoti ciešs kontakts, īsta tuvība. Un es viņu ļoti mīlu.”

Kā palīdzēt

Septiņgadīgajam Ivanam ir nepieciešama nepārtraukta rehabilitācija. Apstāties nedrīkst, lai nesāktos regress un zēns nezaudētu jau apgūtās prasmes. Diemžēl tam visam ir vajadzīga liela nauda. Šobrīd ģimenei ir nepieciešama palīdzība, lai apmaksātu ikgadējo ABA terapijas kursu Lauvas skolas centrā Rīgā. Šāda kursa izmaksas gadam ir 7280 eiro par divām nodarbībām nedēļā.

Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas Ivana Boicova atbalstam līdz 8. aprīlim. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro. Labdarības fondā BeOpen Ivanam ir atvērts arī speciāls ziedojumu konts:

Labdarības fonds BeOpen

Reģ. nr. 50008218201

Konta nr. LV27CBBR1123215500780

Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)

Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Ivanam Boicovam

Labdarības fonds BeOpen no kontā ienākušajiem ziedojumiem neietur nekādus procentus vai komisijas maksas.

Labdarības projekta “Zaļā lampa” tiek realizēts, sadarbojoties ar labdarības fondu BeOpen un tā dibinātāju BluOr Bank.

Labdarības fondam BeOpen ir Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, kas ziedotājiem dod iespēju saņemt ienākuma nodokļu atlaides.

Rakstu autores  – žurnālistes Olga Avdēviča un Rita Troškina.

Aicinām pievienoties “Zaļās lampas” FB lapai >>>Zaļā lampa>>>