Akims ir jauks, smaidīgs un aktīvs mazulis. Viņš ir ļoti gaidīts un mīlēts bērns ģimenē, taču vecākus ļoti satrauc viņa veselība.
Mamma Alla atzīst, ka pusotru gadu nav uzdrošinājusies vērsties pēc palīdzības: “Man ir ļoti grūti publiskot personīgas lietas. Taču tagad ir pienācis laiks pārkāpt pāri sev un lūgt palīdzību mūsu dēlam. Es ļoti lūdzu mums palīdzēt.”
Akimam ir autiskā spektra traucējumi un invaliditāte. Viņš nerunā kā citi bērni – izrunā atsevišķus vārdus. Turklāt zēnam ir problēmas ar ēšanu un miegu, biežas sāpes ceļos un nestabila stāja. Ir arī citas uzvedības īpatnības, kas raksturīgas bērniem ar autismu, un tās var koriģēt tikai ar ABA terapiju.
Akimam ir nepieciešami regulāri ABA terapijas kursi un nodarbības ar audiologopēdu Rīgas medicīnas centrā “Kopīga pasaule visiem”. Gada izmaksas ir 5760 eiro.
Akcijas “Zaļā lampa” ietvaros Akima atbalstam darbojas ziedojumu tālrunis 9 000 63 84 (maksa par zvanu 1,42 eiro).Labdarības fonds “BeOpen” ir atvēris Akimam Ribakam arī īpašu ziedojumu kontu.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. Nr. 50008218201
Konta Nr. LV46 CBBR 1123 2155 01020
SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Akimam Ribakam
Akimam patīk rotaļu mašīnītes, un viņš dievina kaķus. Mājās viņam ir veseli astoņi – septiņi rotaļu minči un viena īsta kaķenīte vārdā Aurora. Zēns burtiski izplūst smieklos, vērojot, kā 14 gadus vecā Aurora spēlējoties lēkā pakaļ lentītei.
Viņam ļoti gribas komunicēt, taču sadraudzēties ar citiem bērniem zēnam pagaidām neizdodas. Viņš mēģina nodibināt kontaktu ar vienaudžiem rotaļu laukumā, bet, nesaņemot atbildi, ļoti pārdzīvo.
Kā viss sākās
Akims piedzima pilnīgi vesels un attīstījās kā visi citi bērni – smaidīja, sāka velties un rāpot. Staigāt puisēns sāka gada un 2 mēnešu vecumā. Vienīgā problēma bija tā, ka zēns “neūjināja” un neizdeva citas mazuļiem tipiskās skaņas. Taču ne mammai Allai, ne ģimenes ārstam tas neradīja aizdomas, jo zēni parasti sāk runāt vēlāk.
2,5 gadu vecumā Akims smagi saslima ar vīrusu infekciju un nonāca Bērnu slimnīcā. Pēc izveseļošanās viņš pārstāja ēst. Tiešā nozīmē – ne gaļu, ne zivis, ne dārzeņus. Pat šo produktu smarža raisīja mazulim vemšanas refleksu. Tagad tam pievienojusies izteikta sensorā nepanesība – viņš nespēj paciest pat to, ja biezenī nokļūst nesasmalcināts gabaliņš.
“Viņš var ēst ne vairāk kā desmit produktus – griķus, rīsus, kartupeļu biezeni bez kunkuļiem un gabaliņiem, gurķus un ābolus bez mizas, banānus, Actimel. Galvenokārt – ogļhidrātus”, stāsta mamma. No olbaltumvielu saturošas pārtikas viņam kļūst slikti, tāpēc vecāki aptiekā pērk visus viņam nepieciešamos vitamīnus, kas regulāri izmaksā ļoti lielas summas.
“Es lūdzu mūsu ģimenes ārsti izrakstīt nosūtījumus uz analīzēm, taču viņa atteicās un mierināja mani sakot, ka tas šajā vecumā ir pilnīgi normāli,” atceras Alla.
Kad Akimam apritēja trīs gadi un viņš joprojām nerunāja ne vārda, mamma devās uz konsultāciju pie citas ģimenes ārstes. Tā nekavējoties sāka rīkoties, nosūtīja pie neirologa, uz analīzēm, uz magnētisko rezonansi, pēc tam pie vēl viena neirologa. Paralēli vecāki sāka novērot zēnam arī citas neparastas uzvedības izpausmes – viņš pastāvīgi mēģināja kaut kur aizskriet un nebaidījās pazaudēt vecākus no redzesloka.
Vēlāk viņam nepatika, kad mamma pieskārās viņa matiem, viņš neļāva sevi ķemmēt, mazgāt galvu, nespēlējās ar rotaļlietām.
“Ja sākumā es kā mīloša mamma centos visu norakstīt uz bērna raksturu, jo biju pārliecināta, ka mans dēliņš ir pats gudrākais, tad tagad es gaidu, lai viņš vismaz savā dzimtajā valodā spētu pateikt: “Mammu, es tevi mīlu”, un tas jau būtu liels sasniegums,” saka Alla.
Taču vecāki neļauj sev šaubīties, ka dēls noteikti sāks normāli attīstīsies. Un ir gatavi darīt visu iespējamo, lai tas notiktu.
Diagnozi “autiskā spektra traucējumi” un faktu, ka četrgadīgam bērnam jānoformē invaliditāte, mamma nespēja pieņemt veselu gadu. Alla bija pārliecināta, ka viņi ar vīru spēs paši tikt galā ar visām grūtībām, ka viņiem nav nepieciešami ne pabalsti, ne sociālā palīdzība. Samierināties viņa spēja tikai tad, kad Akimam apritēja pieci gadi.
Alla ir apbrīnojami gaišs un atvērts cilvēks. Neskatoties uz to, ka viņas dzīve ir nemitīga cīņa par dēla veselību 24/7 režīmā, viņa nesūdzas un rada harmoniskas personības iespaidu.
“Ja agrāk man bija ambīcijas un plāni, tad tagad savu dzīvi es raksturotu ar vārdiem “dzīšanās pēc normtipiskuma”,” viņa saka ar smaidu.
Allai ir bakalaura grāds uzņēmējdarbībā, taču viņa atzīst, ka pēc dabas ir ļoti radošs cilvēks. Allai patīk nodarboties ar rokdarbiem. Reizēm viņa var piecelties naktī, lai dotos zīmēt — visbiežāk akvareļa improvizācijas. Viņa saka, ka tas ļoti nomierina.
Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma Alla plānoja uzreiz atgriezties darbā. Taču dzīve ieviesa savas korekcijas – viņai pastāvīgi jābūt kopā ar dēlu. Laiku pa laikam Akims apmeklē specializēto bērnudārzu, taču zēns bieži slimo, jo viņam ir vāja imūnsistēma.
“Kad kļūst pavisam smagi, es cenšos sevi noskaņot tā, lai uztvertu visu notiekošo kā savu darbu. Dziļi ievelku elpu un saku sev: “Kurš gan cits, ja ne mēs?’ Mēs nevaram atļauties atslābt. Es vairs nesūdzos. Kad ir daudz neatbildētu jautājumu, vienīgā izeja ir saņemties un doties tālāk,” saka Alla.
Ar savu nākamo vīru Alla iepazinās internetā. Sākumā viņi ilgi sarakstījās, un, kad satikās, izrādījās, ka abi mācījušies paralēlajās klasēs. Viss bija kā pēc grāmatas – pāris gadu satikās, tad apprecējās, vēl pēc gada piedzima Akims. Šodien viņu mazā ģimene pārtiek tikai no Dmitrija algas.
“Akims mums ir ļoti spītīgs. Viņš jau pat iemācījies ar mums manipulēt,” smaida Alla. “Viņš ļoti tiecas pie cilvēkiem, pie vienaudžiem, grib komunicēt, bet nesaprot, kā. Un, kad bērni neatbild, viņš ļoti pārdzīvo. Man ir ļoti smagi noskatīties, ka viņš, tik mazs un neaizsargāts, neiekļaujas normā,” stāsta mamma.
Psihiatrs, klīniskais psihologs un defektologs rekomendē Akimam regulāras ABA terapijas nodarbības, kā arī uzskata, ka zēnam nepieciešams palielināt nodarbību skaitu ar logopēdu/audiologopēdu.
Pirmie nopietnie uzlabojumi attīstībā Akimam sākās tieši pēc pirmās ABA terapijas nedēļas, kuru viņi apmeklēja sociālās programmas ietvaros. Nākamās nodarbības viņiem var nodrošināt tikai 2027. gadā. Gaidīt tik ilgi nozīmē zaudēt iespēju bērna aktīvai attīstībai.
Vēl pavisam nesen Alla un Dmitrijs ar dēlu sazinājās ar žestiem, mīmiku un atsevišķiem vārdiem, nebija pat priekšnoteikumu komunikācijai. Taču pēc regulārām nodarbībām Akims jau spēj pateikt, piemēram: “Mamma dod ūdens.”
“Tas jau ir vesels teikums. Akima attīstībā ir redzama dinamika. Es ticu, ka viņam izdosies. Viņš ir brīnišķīgs bērns un jau sāk izrādīt interesi par nodarbībām. Tas ir lieliski – redzēt rezultātu,” saka Alla.
“ABA terapija māca bērniem ar autismu dzīvot sabiedrībā. Nodarbību laikā tiek apgūtas vienkāršākās pamatprasmes, pateicoties kurām bērns var pateikt “Uz redzēšanos” vai “Atā!”,” stāsta Alla. “Bērnu-autistu vecākus visvairāk satrauc tas, kas notiks ar manu bērnu, kad manis vairs nebūs. Šajā ziņā ABA terapija ir īsts glābiņš, jo tā māca bērniem kļūt patstāvīgiem.”
Mammas lielākais sapnis šobrīd ir, lai pēc gada Akims varētu sākt iet skolā, iegūt izglītību un spētu iekļauties sabiedrībā.
Kā palīdzēt
Akimam ir nepieciešami regulāri ABA terapijas kursi (3840 eiro) un nodarbības ar audiologopēdu (1920 eiro) Rīgas medicīnas centrā “Kopīga pasaule visiem”.
Gada izmaksas ir 5760 eiro.
Akcijas “Zaļā lampa” ietvaros Akima atbalstam darbojas ziedojumu tālrunis 90006384 (maksa par zvanu 1,42 eiro).
Labdarības fonds “BeOpen” ir atvēris Akimam Ribakam arī īpašu ziedojumu kontu.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. Nr. 50008218201
Konta Nr. LV46 CBBR 1123 2155 01020
SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Akimam Ribakam
No saņemtajiem ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai atskaitījumi. Fondam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ļauj saņemt nodokļu atvieglojumus.
Labdarības projekta “Zaļā lampa” tiek realizēts, sadarbojoties ar labdarības fondu BeOpen un tā dibinātāju BluOr Bank.
Aicinām pievienoties FB lapai >>>Zaļā lampa>>>
Ja jums nepieciešama palīdzība, lūdzu, sazinieties ar mums: zala.lampa@gmail.com, info@beopen.lv
