Koronas vīrusa radītās krīzes sākumā daži ekonomisti uzskatīja, ka varētu notikt V – veida atveseļošanās, kas nozīmētu strauju īstermiņa finanšu kritumu, kam sekotu ātra atgūšanās. Tomēr ir pāragri izdarīt šādus pieņēmumus, jāmin, ka tieši psiholoģiskie un uzvedības aspekti ir izteikts blakus efekts ekonomiskajai krīzei. Tie ir arī daudz izplatītāki, nekā salīdzinot ar 2008. gada finanšu krīzes atkopšanos. Bet apskatīsim, kā Latvijā cilvēki un uzņēmēji cenšas atgūties pēc Covid- 19 radītājām sekām?

Atvieglojumi aizdevumiem un kredītiem

Bankām ir nozīmīga loma šajā krīzes laikā, lai līdzsvarotu uzņēmumu un mājsaimniecību ekonomisko situāciju, kas radusies globālās pandēmijas rezultātā. Ar finanšu un kapitāla tirgus komisiju tika panākta vienošanās par moratorija ieviešanu. Pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju to pārskatīja arī Latvijas Konkurences padome. Bankas pievienojoties moratorijam, dod saviem klientiem, kuri regulāri veikuši kredītmaksājumus, iespēju pieteikties kredītbrīvdienām, aizpildot pieteikumu savā internetbankā. Kredītbrīvdienas – tā ir iespēja atlikt kredīta maksājumu pamatsummu ar termiņu līdz 6 mēnešiem, kā arī bankas par pakalpojumu neietur komisijas maksas. Šis risinājums attiecās arī uz ātrajiem kredītiem un patēriņa finansēšu precēm.

Kopumā valstī tika ierosināti dažāda veida atvieglojumi un atbalsta mehānismi. VID deva iespēju uzņemējiem, kuru darbība tika skarta krīzes laikā sazināties pa atbalsta tālruņa līniju. Tika izveidoti pasākumi mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Un palīdzības instrumeti uzņēmējiem, piemēram, kā dīkstāves pabalsti (palīdz kompensēt neizmaksātās darba algas, kuras varēja saņemt sākot no 2020. gada 14. marta) un jau minētās nodokļu brīvdienas.

Naudas taupīšana

COVID-19 pandēmijai ir katastrofāla ietekme uz darba stundām un ienākumiem visā pasaulē. Pirms pandēmijas, liela daļa cilvēki dzīvoja no algas līdz algai, tāpēc tas cilvēkos ir radījus finansiālu apjukumu par ienākumiem, uzkrājumiem, ieguldījumiem un dažāda veida plāniem. Cilvēki šobrīd izvēlas vai ir spiesti ietaupīt, atskatoies no dažādiem pakalpojumiem un precēm. Arī 29 % uzņēmēji ir norādījuši nepieciešamību ieviest taupīšanas režimu un samazināt savus tekošos izdevumus, tā liecina Swedbank aptaujas dati pētijumā par “Latvijas uzņēmēji sparīgi turas pretī Covid-19 radītajām sekām”.

Lai spētu iekrāt vai veikt ietaupījumus cilvēkiem ir būtiski nepazaudēt savas darba vietas. Tirgus ekonomika un sociālā struktūra, kas to satur, tiek nopietni apdraudēta un iedragāta, ja tiek zaudēts liels skaits darba vietu. Pasaulē simtiem milijonu darbavietu ir apstādinājušans savu darbību, bet par laimi, Latvijā lielākā daļa uzņēmumu darbinieku skaitu neplāno samazināt (42 %), atkal 18 % respondentu norādījuši, ka tomēr, iespējams, darbinieku skaits tiks samzaināts, bet to rādīs laiks. Ir atsevišķas nozares, kas šajā sakarā ir cietušas visvairāk, piemēram, kūlturas sfēra, kur darbs ir apstājies pavisam.

Kopumā statistika rādā, ka bezdarbs Latvijā ir palielinājies no 6,4 % līdz 8,3 % uz doto brīdi, no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Labā ziņa, ka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ziņo, ka uz maija beigām bezdarba kāpums ir būtiski mazinājies.

Secinājumi

Lai atgūtos no pandēmijas veselības un ekonomiskajām sekām, mums ir jāuztur netiešās attiecības starp indivīdiem un institūcijām. Lielākā daļa uzņēmumu darbību ir pārnesušas tiešsaistē, kas ļauj viņiem turpināt savu darbu. Atkal lai darbu būtu iespējams veikt klātienē, uzņēmumi dažādās ekonomikas nozarēs ir ieviesušas veselības un uzvedības prakses, kas ļauj darbiniekiem saglabāt savu amatu.

Cilvēki, kas saņem dikstāves pabalstu par palikšanu mājās, drīz varēs pakāpeniski atgriezties darbā. Tomēr, šobrīd valstī ir vērojams bezdarbnieku pieaugums, kas pēdējos 10 gadus bija stabili mazinājies. Šis ir īstais laiks, lai censtos ieviest finanšu, darba, pensiju, sociālās, vides un ekonomiskās reformas, lai paātrinātu virzību uz ilgtspējīgāku attīstību. Veiksmi un izturību!