Nedēļas laikā 6 gadus vecajam mazulim ika savākti 7568 eiro. Tostarp tika veikti 1509 zvani par summu 1885 eiro. Tas ir aptuveni puse no nepieciešamās summas. Paldies visiem, kas palīdz!

Palīdzības akcija turpināsies vēl vienu nedēļu – līdz 23. septembrim. Darbojas telefons – 90006384 (1,42 eiro par zvanu). Labdarības fonds BeOpen ir atvēris palīdzības kontu Kristianam. No naudas, kas ienāk kontā, netiek iekasēti nekādi procenti, netiek veikti nekādi atskaitījumi.

Lai iepazītos ar Kristiānu, mēs devāmies uz Valku. Mazajā dzīvoklīti pie pašas Igaunijas robežas mūs sagaidīja Evita ar dēliem un melns skaistulis runcis vārdā Salems.

Augustā Kristiānam palika 6 gadiņi, viņam ir bērnu autisms. Puisēnam ir nepieciešama cilmes šūnu transplantācijas operācija, kuru ir piekrituši veikt Tbilisi autisma medicīnas centra speciālisti. Citas metodes, diemžēl, nepalīdz.

Evitai ir divi dēli – sešgadīgais Kristiāns un deviņus gadus vecais Matīss. Pirms trim gadiem Evita izšķīrās no vīra, taču vecāki ir saglabājuši labas attiecības, un tēvs palīdz, kā vien var. Zēnu tēvs dzīvo Valmierā un tagad darba dienās Kristiāns paliek pie viņa, jo tieši Valmierā puisēns apmeklē terapiju un specializēto bērnudārzu. No pirmdienas līdz piektdienai Kristiāns dzīvo pie Evitas. Mammai, protams, ir skumji, taču šobrīd tā puisēnam ir labāk. Savukārt pati Evita caurām dienām strādā, lai nopelnītu naudu iztikai un dēla ārstēšanai.

Projekta “Zaļā lampa” ietvaros līdz 16. septembrim Kristiāna atbalstam darbojas ziedojumu tālrunis 90006384. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris arī īpašu ziedojumu kontu, lai palīdzētu Kristianam. No kontā ienākušajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti.

Labdarības fonds BeOpen

Reģ. nr. 50008218201

Konta nr. LV51 CBBR 1123 2155 00930

Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)

Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Kristiānam Stalbem

Kā viss sākās

Kas kļuva par iemeslu nelaimei, Evita nezina. Grūtniecība un dzemdības viņai noritēja bez problēmām. Kristiāns piedzima vesels un pēc Apgares skalas (jaundzimušā stāvokļa ātrās novērtēšanas metode) saņēma 9 balles. Mammu ar dēlēnu ātri izrakstīja mājās, un līdz 4 mēnešu vecumam mazulis attīstījās pilnīgi normāli. Tad pēkšņi zēnam sākās krampji.

Pārbijusies mamma uzreiz metās pie ārsta. Mediķi pieļāva, ka tās varētu būt kolikas un ir jāārstē vēders. Bērnam izrakstīja īpašu piena maisījumu. Taču nekas neizmainījās. Evita atkal vērsās pie ārsta, un šoreiz tika pieņemts, ka zēnam ir laktozes nepanesamība. Maisījumu nomainīja, bet pagāja mēnesis, un atkal nekādu uzlabojumu. Atkal ārsts un jauns pieņēmums – alerģija uz govs pienu. Kristiānam kārtējo reizi izrakstīja jaunu maisījumu.

Mamma ļoti pārdzīvoja un par savu naudu veica visdažādākās analīzes, taču iemeslu noskaidrot tā arī neizdevās. Tā turpinājās pusgadu. Kristiāns kļuva inerts, apātisks un pārstāja smaidīt.

Beidzot vecākā dēla audzinātāja ieteica viņiem konsultēties pie neirologa un pat rekomendēja ārstu, kurš savulaik bija palīdzējis viņas dēlam. Evita ar Kristiānu devās uz vizīti pie neirologa Valmierā. Pieredzējušais ārsts uzreiz pieļāva, ka Kristiānam varētu būt Vesta sindroms. Tā ir reta slimība – smaga epilepsijas forma zīdaiņiem, kurai raksturīgas lēkmes un spazmas. Bērns ātri zaudē jau apgūtās prasmes.

“Bērnu slimnīcā Rīgā diagnoze apstiprinājās. Kristiānam tika piemeklēti pareizie medikamenti, un, iedomājieties, burtiski 3 dienu laikā lēkmes pārgāja,” atceras Evita.

No tā brīža sākās pastāvīga terapija un nodarbības ar speciālistiem. Pamazām Kristiānam sāka atgriezties emocijas. Lēkmes nav bijušas nu jau trīs gadus – bērnu epilepsiju ir izdevies uzveikt. Taču Kristiāns ilgi nestaigāja un nerunāja.

Savus pirmos soļus zēns spēra tikai divu gadu vecumā. «Situāciju sarežģīja tas, ka pandēmijas laikā pie ārstiem nemaz nevarēja tikt. Piemēram, gastroenterologs mūs pieņēma attālināti. Taču mēs daudz strādājām arī paši mājās,» stāsta Evita.

Tomēr problēmas ar zēna attīstību un uzvedību nebeidzās. Kristiāns neskatījās acīs, nereaģēja, kad viņu uzrunāja, nekomunicēja un varēja pēkšņi sākt kliegt bez redzama iemesla. Neirologs diagnosticēja zēnam bērnu autismu. Sākās jauns ārstēšanas posms nepārtrauktā režīmā.

Tagad Kristiāns regulāri apmeklē ABA terapiju un citas nodarbības Valmierā, kā arī iet specializētā bērnudārzā. Ir vērojami nelieli uzlabojumi – viņš ir iemācījies ēst ar karoti un ar nelielu palīdzību spēj pats apģērbties. Viņš māk pateikt dažus īsus vārdus, piemēram, «mamma», «jā», «nē», «ejam», «lūdzu», reaģē, kad viņu uzrunā, sācis labāk komunicēt ar vecāko brāli un citiem bērniem dārziņā.

Kristiānam ir mīļākā rotaļlieta – kaķis. Mantiņai ir jau daudz gadu, bet zēns no tās nešķiras un pat guļ ar to, dažreiz nomainot pret pokemonu. Zēns ļoti mīl skatīties grāmatas, īpaši attēlus no lielās grāmatas „1000 vārdi”. Vēl viņam patīk jūra, ūdens un slidkalniņi. Kristiāns ļoti mīl klausīties, kā mamma dzied. Evitai ir ļoti skaista balss, viņa dzied jau kopš bērnības.

Jaunībā Evita sapņoja kļūt par ārsti. Bet liktenis bija lēmis citādāk. Tagad viņa strādā Valkas ģimnāzijas ēdnīcā un kopā ar draudzeni vada Valkas  kristīgo centru “Cerību zieds.”   Evitai pietiek spēka palīdzēt citiem ar apģērbu  un pārtiku, kuru organizācija saņem ziedojumos.  Tāpat katru gadu  Ziemassvētku laikā tiek organizēts pasākums  “Vislielākā dāvana”.

«Man ļoti paveicies ar kolēģiem – viņi ar sapratni izturas pret manu sarežģīto situāciju,» stāsta Evita. «Septiņos no rīta es jau esmu darbā – izdaru tur visu, kas vajadzīgs, un uz astoņiem skrienu mājās. Modinu Matīsu, salieku viņam visu nepieciešamo skolai, iesēdinu autobusā (viņš mācās skolā mazākiem bērniem), un atkal skrienu atpakaļ uz darbu. Trijos beidzu darbu un dodos sagaidīt Matīsu no skolas. Piektdienās uzreiz pēc darba braucu ar autobusu uz Valmieru pēc Kristiāna. Jau trešo gadu dzīvojam šādā ritmā.»

Vecākais dēls Matīss ir galvenais mammas palīgs. Viņš ir ļoti nopietns un uzmanīgs. Vasarā Matīss lasa sēnes pārdošanai, gatavo skolas tirdziņam skaistas ziepju rozītes un citas lietiņas, bet nopelnīto krāj kam svarīgam. Pagājušajā gadā viņam izdevās sakrāt veselus 20 eiro. Par nopelnīto naudiņu Matīss pats nopirka skaistas zivtiņas akvārijam. Turklāt viņš labi zīmē un apmeklē mākslas skolu. Remontu istabā viņi ar mammu taisīja kopā. Taču arī Matīsam nav viss kārtībā ar veselību – viņam ir 1. tipa diabēts un Celiakija, kas paredz stingru diētu un citus ierobežojumus. Evita to ļoti pārdzīvo.

Pa dzīvoklī cēli staigā Salems – melns skaists runcis, kurš acīmredzami jūtas kā saimnieks. Salems atgādina slaveno kaķēnu no multfilmas „Straume”. Matīss viņu dievina, bet Kristiāns baidās un cenšas turēties no viņa pa gabalu. Kristiānam ir savs kaķis – rotaļlieta, kuru viņš uzskata par drošu.

Lai saprastu, ko jūt Evita, ir jāielūkojas mātes sirdī. Bet šo sāpi neviens neredz. «Es neprotu domāt par sevi,» viņa skumji saka. Cik daudz spēka, pacietības un mīlestības ir vajadzīgs, lai visu savu enerģiju veltītu bērniem un atteiktos no savām vēlmēm!…

„Protams, kad tas viss notika, mani mocīja jautājums – kāpēc? Kāpēc tas notika ar mani un maniem dēliem? Tad es sāku lasīt Bībeli, un daudz kas kļuva skaidrāks. Varbūt man pašai ir jāsaprot kas svarīgs? Varbūt ir jāpārstāj reaģēt uz negācijām, ar kurām saskaramies, kad mēs ar Kristiānu, piemēram, dodamies uz veikalu. Bērnu autistu vecāki zina, kā tas ir, kad bērns pēkšņi sāk kliegt, un tev saka: „Aizver viņam muti.” Vai autobusā, kad viņš sāk spiest visas pogas pēc kārtas, un tu nezini, ko iesākt… Varbūt man vēl kaut kas ir jāiemācās?” spriež Evita.

Viņa ļoti pārdzīvo, kad Kristiāns raud, bet viņa nesaprot, kāpēc, jo puisēns nespēj neko pateikt. Tāpēc mamma ir gatava uz visu, lai tikai Kristiāna veselība uzlabotos.

„Ziniet, es domāju: varbūt mans dēls mēģina iemācīt man pacietību un absolūtu beznosacījumu mīlestību. Un vienkāršāk skatīties uz pasauli,” domīgi saka Evita.

Kā palīdzēt

Kristiāna vecāki nepārtraukti meklē veidus, kā palīdzēt dēlam, lai viņš sāktu runāt, kļūtu mierīgāks, komunikablāks un neatkarīgāks. No citiem vecākiem viņi uzzināja par klīniku Gruzijā – Autism Mardaleishvi Medical Center, kur autisma ārstēšanai veiksmīgi izmanto cilmes šūnu transplantācijas metodi. Rezultāti ir pozitīvi.

Ārstēšanas kursa cena ir 14 900 eiro. Kristiāna vecākiem tā ir milzīga summa, taču tā ir reāla iespēja zēnam uzlabot veselību. Tāpēc mamma Evita vēršas pēc palīdzības. Viņa ļoti cer, ka cilmes šūnu transplantācija palīdzēs viņas mazajam dēlēnam.

Projekta “Zaļā lampa” ietvaros līdz 16. septembrim Kristiāna atbalstam darbojas ziedojumu tālrunis 90006384. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris arī īpašu ziedojumu kontu, lai palīdzētu Kristianam. No kontā ienākušajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.

Labdarības fonds BeOpen

Reģ. nr. 50008218201

Konta nr. LV51 CBBR 1123 2155 00930

Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)

Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Kristiānam Stalbem

Labdarības fondam BeOpen ir Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, kas ziedotājiem dod iespēju saņemt ienākuma nodokļu atlaides.

Labdarības projekts ”Zaļā lampa”  tiek realizēts sadarbībā ar labdarības fondu  BeOpen un ar fonda dibinātāja  BluOr Bank atbalstu.

Projekta un raksta autores  – Olga Avdēviča un Rita Troškina.