“Zaļā lampa”: pazīstamai Jūrmalas bērnu logopēdei nepieciešama palīdzība

Ludmilu Kuļkovu pazīst un mīl daudzi vecāki un bērni – visu savu mūžu viņa ir nostrādājusi bērnudārzā. Diemžēl tagad Ludmila ir nonākusi nelaimē un viņai ir nepieciešama nauda ārstēšanās izdevumu apmaksai.

Nelaime piemeklēja Ludmilu brīdī, kad viņa bija tālu prom mājām – aneirismas plīsums un asinsizplūdums smadzenēs. Latvijas apdrošināšanas sabiedrības neizdarības un nolaidīgās attieksmes dēļ, kavējoties ar medicīnisko izdevumu apmaksu,Ludmilai tikai brīnumainā kārtā izdevās izdzīvot, taču vērtīgais laiks bija pazaudēts, un nu sieviete ir daļēji paralizēta. Par apdrošināšanas sabiedrības rīcību būtujālemj tiesai, taču bēdu salauztā ģimene pagaidām nav spējīga celt prasību, jo tas prasa naudu un nervus. Pagaidām tas viss viņiem ir nepieciešams, lai atgrieztu māmiņu pilnvērtīgā dzīvē.

Ziedojumu tālrunis 90006384 visu nedēļu darbosies Ludmilas Kuļkovas atbalstam. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.
Labdarības fonds Be Open ir atvēris speciālu kontu, lai savāktu naudu Ludmilas Kuļkovas rehabilitācijai:

Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201,
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Mērķis – Zaļā lampa, Ludmilas Kuļkovas atbalstam

“Es visu mūžu skatos uz mammu un domāju: kā cilvēkam var būt tik laba sirds? Viņa ir neiedomājami gaišs un godīgs cilvēks, vienmēr steidz palīgā.  Tagad palīdzība ir vajadzīga viņai pašai…,” stāsta Anastasija, un viņas acīs sariešas asaras.

Anastasijas saite ar māmiņu ir tik cieša, ka, vēl nezinot par notikušo nelaimi, viņa nekādi nevarēja aizmigt un sajutās ļoti slikti. Anastasijas mamma Ludmila Kuļkova, Jūrmalas bērnu logopēds, tagad atrodas Sanktpēterburgas slimnīcā, kur ārsti cīnās ar smagajām smadzeņu asinsizplūduma sekām.

Liktenīgais brauciens

Tas notika decembrī, neilgi pirms Jaungada. “Mamma ar tēti un 12-gadīgo mazdēlu Viktoru, manu brāļa dēlu, devās uz Ēģipti, lai mazliet atvilktu elpu un pabūtu kopā vismaz nedēļu. Tāda iespēja gadās viņiem reti. Vecāki ilgi domāja – izremontēt virtuvi vai nopirkt ceļazīmes. Beigu beigās lēmums tika pieņemts par labu ceļojumam, jo vecāki gribēja aizvest Viktoru uz jūru pasildīties saulītē. Viktors viņiem ir tikpat kā dēls, tā ir sanācis, ka zēns dzīvo kopā ar maniem vecākiem, viņi audzina Viktorukā vecāki. Pēc pāris dienām mammai pludmalē palika slikti, “ātrie” aizveda viņu uz Šarmelšeihas slimnīcu, kur ārsti mammu izmeklēja, pasakot, ka ir aizdomas par insultu.

Lai apstiprinātu diagnozi, bija nepieciešami padziļināti un dārgi izmeklējumi. Ēģiptiešu ārsti vairākas dienas gaidīja apdrošināšanas sabiedrības atbildi, lai varētu pārvest mammu uz slimnīcu Kairā. Apdrošinātāji vilcinājās ar apmaksu, taču visu vajadzēja darīt ļoti ātri. Kad beidzot ārsti varēja uzsāka nepieciešamās procedūras, izrādījās, ka mammai ir plīsusi aneirisma, radot asinsizplūdumu smadzenēs,”atklāj Anastasija.

Viņa vēl joprojām nespēj runāt par to bez asarām. Anastasija ir pārliecināta – ja apdrošināšanas sabiedrība nebūtu vilcinājusies un mammai uzreiz būtu veikta operācija, likvidējot aneirismu, sekas nebūtu bijušas tik smagas.

Pēc tam Ludmilu iemidzināja mākslīgajā komā un pārveda uz Kairas hospitāli, kur divas ārstu brigādes operēja viņu veselas piecas stundas. “Ārsti bija ļoti labi”, saka Anastasija. ”Viņi mammu izglāba, tāpēc ka 85% gadījumu, ja netiek steidzami veikti nepieciešami pasākumi, iespējams letāls iznākums.”

Mamma ir galvenais cilvēks

Ar ēģiptiešu ārstiem ģimene sarakstās vēl līdz šim, viņi pastāvīgi interesējas par savas pacientes stāvokli. Kad Šarmelšeihā uzzināja, ka operācija ir pagājusi veiksmīgi, ārsti klīnikā sarīkoja svētkus.

8. janvārī Ludmila tika pārvesta uz Latviju. Ludmilai bija paralizēta labā puse, lielāko daļu laika viņa atradās bezsamaņā, taču pamazām jau sāka reaģēt, atverot acis. Rīgā Ludmilu uzreiz ievietoja Gaiļezera slimnīcas intensīvajā palātā. Ārsti un fizioterapeiti ļoti aktīvi ar viņu darbojās, bet ģimene – vīrs, dēls un meita – visu laiku bija līdzās.
Izrakstoties no Gaiļezera, Ludmilas stāvoklis vēl joprojām bija ļoti smags. Ģimene meklēja iespējas iziet rehabilitāciju tepat Latvijā, taču iekārtot mammu Vaivaros pie labiem speciālistiem viņiem neizdevās. Vieta Vaivaros bija jāgaida vairākus mēnešus, taču šādos gadījumos katra diena ir zelta vērta, jo vilcināšanās var izraisīt neatgriezeniskas sekas.

Ludmila ar meitu un mazbērniem.

Pozitīva dinamika

Beigu beigās ģimenei izdevās pārvest Ludmilu no Gaiļezera tiešiuz klīniku Sanktpēterburgā.

“Logopēda profesiju mana mamma apguva Hercena pedagoģiskajā institūtā Pēterburgā, kopš tiem laikiem viņai tur ir tuva draudzene, visa viņas ģimene mums ir kā radi”, stāsta Anastasija. “Ar viņu palīdzību mēs atradām mammai ļoti labu klīniku, kas specializējas tieši šādu slimību ārstēšanā. Ārsti sola palīdzēt mammai nostāties uz kājām, lai gan viņas gadījums ir ļoti smags. Viņai ir septiņas nodarbības dienā. Progress jau ir redzams: mamma jau spēj pateikt atsevišķus vārdus, paralizētajā rokā ir parādījušies impulsi, ārsti aktīvi strādā arī ar cietušo kāju. Ārstēšanās noteikti ir jāturpina. Taču mums kā Latvijas pilsoņiem uzturēšanās klīnikā maksā aptuveni 850 eiro nedēļā.”

Lai nostātos uz kājām un atgūtu veselību, Ludmilai klīnikā ir jāpavada vismaz divi mēneši, bet ieteicams būtu pat divreiz ilgāk. Pirmo nedēļu ārstēšanās kursam ģimene ar draugu atbalstu jau sakrāja, taču, lai turpinātu, ir nepieciešama palīdzība. Ģimenei tā ir milzīga nauda. Anastasija mājās auklē mazuli, pavisam viņai ir divi bērni. Viņas tēvs, Ludmilas vīrs, dienu un nakti ir kopā ar sievu klīnikā. Viņiem pat nācās paņemt auklīti, jo tēvs viens nespēja tikt galā.

Intensīvajam rehabilitācijas kursam ir vajadzīgi vēl vismaz 5100 eiro.

Kamēr Ludmila cīnās par savu veselību, viņas audzēkņi, vecāki un kolēģi no Jūrmalas bērnudārza “Ābelīte”, kurā Ludmila ir nostrādājusi vairāk nekā 30 gadus, ļoti gaida viņas atgriešanos. Ludmila ir veltījusi bērniem visu savu mūžu, sākumā strādāja par metodisti, pēc tam kļuva pa logopēdi. Visas viņas mantas vēl joprojām stāv kabinetā, gaidot savas saimnieces atgriešanos darbā.

“Janvārī mammai palika 64 gadi. Viņa visu mūžu ir mācījusi mūs ar brāli mīlēt un ticēt labajam”, teic Anastasija. “Ģimene mammai vienmēr ir bijusi pirmajā vietā. Un es skaidri zinu, ka pasaulē nav nekā svarīgāka par ģimeni.”

Ziedojumu tālrunis 90006384 visu nedēļu darbosies Ludmilas Kuļkovas atbalstam. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.

Labdarības fonds Be Open ir atvēris speciālu kontu, lai savāktu naudu Ludmilas Kuļkovas rehabilitācijai Sanktpēterburgas klīnikā.

Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201,
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Mērķis – Zaļā lampa, Ludmilas Kuļkovas atbalstam

Labdarības programma “Zaļā lampa” skan raidio “Baltkom 93.9 FM” ēterā katru otrdienu plkst. 16.00.
Pārraidi vada žurnālistes Olga Avdeviča un Rita Troškina.