Mazais Jasins kopā ar mammu Natāliju un jaunāko māsiņu dzīvo Liepājā. Viņš ir jauks, sirsnīgs un ļoti zinātkārs zēns. Taču diemžēl Jasins nerunā, neprot kontrolēt sevi un baidās no cilvēkiem. Puisēnam ir diagnosticēts bērnu autisms un runas attīstības traucējumi.
Ārsti ļoti rekomendē viņam regulāru ABA terapiju un nodarbības ar speciālo pedagogu. Mammai ir nepieciešama palīdzība.
Rinda uz valsts apmaksātām nodarbībām ir ļoti gara, un gaidīt vairāk nekā gadu nozīmē zaudēt dārgo laiku. Kamēr Jasins ir vēl pavisam mazs, var daudz ko paspēt izdarīt, lai palīdzētu mazulim attīstīties.
Akcijas “Zaļā lampa” ietvaros Jasina atbalstam darbojas ziedojumu tālrunis 90006384 (1,42 EUR par zvanu). Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Jasinam arī īpašu ziedojumu kontu.
Natālijas stāsts var kalpot par sižetu īstam dramatiskam seriālam. Dzīve ir sagādājusi viņai smagus pārbaudījumus. Janvārī sieviete no Norvēģijas atgriezās Latvijā, un tagad ar diviem maziem bērniem dzīvo Liepājā. Natālijas lielākā vēlēšanās ir, lai turpinātos cik vien iespējama mierīga dzīve.
Protams, šis miers ir visai relatīvs. Bērni ir pavisam mazi, un nav neviena, ar ko varētu viņus atstāt. Jasinam ir trīsarpus gadi, bet meitiņai Aurorai – divi. Ja mazā vēl var mierīgi nosēdēt un spēlēties, tad Jasins pa istabu skrien kā mazs viesulis – viņu viss interesē, viss jāpatausta un jāpārbauda. Un abi nepārtraukti prasa mammas uzmanību.
Kamēr mēs sarunājamies ar Natāliju, Jasins pienāk klāt un noliek galvu mammai uz ceļiem. Viņa apskauj dēlu un ar tādu pašu maigumu acīs skatās uz meitiņu: “Viņa ir mana Šeherezade.” Un patiešām, bērni ir ļoti skaisti – izteiksmīgas riekstkoka krāsas acis, garas skropstas, gluži kā no austrumu pasakas. Bet tas jau nav nekāds brīnums, jo mazuļu mamma ir latviete, bet tētis – sīrietis. Abi bērniņi ir lielas mīlestības auglis.
Un, ja nebūtu Jasina diagnozes, bilde būtu ideāla. Taču zēnam ir autisms, runas attīstības aizture, grūtības ar pašaprūpi, turklāt viņš nespēj atrasties cilvēku sabiedrībā.
Natālijai ir arī vecākā meita Ksenija, ļoti jauka un jau pilnīgi patstāvīga un pieaugusi meitene, kas dzīvo atsevišķi.
Kāpēc Natālija ir ar bērniem viena? Tas ir garš stāsts. Natālija ir dzimusi un uzaugusi Liepājā. Pēc skolas viņa pārcēlās uz Rīgu, kur dzīve ritēja ierastajā ritmā – bija gan draugi, gan darbs. Taču viena lieta nelika jaunajai sievietei mieru – viņa sapņoja par Norvēģiju. Fjordi, kalni, skarbā jūra – neaprakstāma daba un jauna dzīve no baltas lapas.
“Viss sakrita tā, kā es gribēju. Es pametu darbu un aizbraucu praktiski uz nekurieni. Un, protams, tur, Norvēģijā, uzreiz saskāros ar skarbo realitāti,” atceras Natālija.
Tā bija īsta izdzīvošanas skola. Natālija iekārtojās strādāt lašu pārstrādes rūpnīcā. “Apstākļi bija šausmīgi, mugura lūza no slodzes, rokas tirpa, maiņas vilkās bezgalīgi… Man likās, ka tā izskatās elle…”, stāsta sieviete. Pēc tam viņai izdevās pāriet uz citu rūpnīcu, kur apstākļi jau bija nedaudz labāki. Brīvajā laikā viņa devās pastaigās kalnos.
Likās, ka dzīve pamazām sāk sakārtoties, bet tad notika nelaime. Natālijai uz rokas uzkrita smags rullis, traumējot divus pirkstus. “Sāpes bija neizturamas, mani aizveda uz slimnīcu… Un tur es satiku savas dzīves mīlestību,” atceras Natālija.
Viņš sēdēja pie galdiņa kafejnīcā. Natālija piegāja klāt un… pazuda.
Mums abiem bija sajūta, ka mēs visu mūžu esam gaidījuši viens otru. Un beidzot satikāmies
No tā brīža Natālijas dzīve pilnībā izmainījās. Viņas jaunais draugs Bazils izrādījās sīrietis, kurš 16 gadu vecumā bēga no savas valsts un bija daudz ko pārdzīvojis. “Viņš bija brīnišķīgs. Es sapratu, ka tas ir liktenis. Slimības lapu man izsniedza uz mēnesi, taču darbā es vairs neatgriezos. Mēs ļoti ātri apprecējāmies. Un jau pavisam drīz es sapratu, ka gaidu bērniņu.”
Grūtniecība jau no pirmajām dienām bija smaga. Taču dzemdības noritēja labi un ļoti ātri. Jasins piedzima vesels un skaists bērniņš – par lielu prieku vecākiem. Tiesa, pirmos trīs mēnešus mazulis naktīs gandrīz negulēja. Taču jau septiņu mēnešu vecumā zēns iemācījās rāpot un mēģināja izrunāt pirmos vārdus – viņš attīstījās ļoti strauji.
“Tad, pēc kompleksās vakcīnas, Jasinam pacēlās temperatūra virs 40 grādiem, sākās ekzēma… Bija ļoti grūti viņu izvest no šī stāvokļa. Un viss – puisēns noslēdzās savā pasaulē, aizspogulijā, un kopš tā laika jutīgi un sāpīgi reaģē uz visu, kas notiek apkārt,” ar sāpēm stāsta Natālija.
Jasinu interesēja tikai akmeņi – viņš tos visur meklēja, pētīja un vāca. Norvēģu ārsti izrakstīja ziedi ekzēmai, un ar to viss arī beidzās. Taču pusotra gada vecumā sākās regress – mazulis sāka atpalikt attīstībā, pārstāja saprast runu.
Mamma sacēla trauksmi. Taču ārsti neko nopietnu zēna uzvedībā nesaskatīja. Natālija pati sāka meklēt informāciju, pētīja rekomendācijas un padomus internetā. Viņa iegādājās mācību kartītes un attīstošos materiālus, kā arī daudz strādāja ar dēlu mājās. Pamazām viņai izdevās panākt nelielu progresu – Jasins apguva jaunus vārdus, uzlabojās komunikācija.
Tomēr zēns joprojām izvairījās no cilvēkiem, iekārtot viņu bērnudārzā nebija iespējams. Aptuveni divu gadu vecumā puisēns pēkšņi sāka staigāt uz pirkstgaliem. Diemžēl Natālijas vīrs nekādi nevarēja pieņemt to, ka ar viņa dēlu kaut kas nav kārtībā, un nevēlējās par to pat dzirdēt.
Šajā laikā Natālijai piedzima meitiņa. Rūpes par dēlu savijās ar prieku par jaundzimušo mazulīti. Taču dzīve viņai bija sagatavojusi vēl vienu smagu pārbaudījumu. Pagājušā gada decembrī vīrs krasi izmainījās. Izmeklējumi atklāja nopietnu saslimšanu, un galu galā viņš tika hospitalizēts ar psihisku slimību. Šobrīd viņš turpina ārstēšanos.
Tika nolemts, ka Natālija ar bērniem atgriezīsies Latvijā un rūpēsies par Jasina veselību dzimtenē.
Janvārī Natālija ar bērniem un diviem čemodāniem atgriezās Liepājā. Un tas izrādījās ļoti pareizs lēmums. Piecu mēnešu laikā Jasins jau ir apmeklējis vairākus speciālistus, divreiz bijis Rīgā pie neirologa, nodevis neskaitāmas analīzes, veicis magnētisko rezonansi un ADOS testu.
Beidzot zēnam tika noteikta diagnoze – bērnu autisms. Šobrīd tiek kārtoti dokumenti invaliditātes piešķiršanai.
Ārsti Jasinam rekomendē regulārus ABA terapijas kursus un nodarbības programmā „Agrīnā intervence”. Tas ir ārkārtīgi svarīgi mazuļa attīstībai tieši agrīnā vecumā. Savlaicīga speciālistu palīdzība var būtiski uzlabot viņa spēju komunicēt, mācīties un adaptēties sabiedrībā.
Taču lielākā problēma ir tā, ka uz valsts apmaksātām nodarbībām ir milzīgas rindas.
“Aprīļa beigās Bērnu slimnīcas labdarības fondā mēs rindā bijām 195. Tas nozīmē, ka būs jāgaida vismaz gads vai pat pusotrs. Pa šo laiku Jasina stāvoklis var pasliktināsies vēl vairāk. Šobrīd mēs vienkārši gaidām. Privātā terapija mums nav pa kabatai,” stāsta mamma.
Natālijai klājas ļoti grūti. Viņa nevar strādāt, jo pastāvīgi jābūt kopā ar bērniem. Meitiņa vēl ir pavisam maza, bet Jasins nevar pats par sevi parūpēties. Viņi dzīvo mazā dzīvoklītī. Naudas katastrofāli nepietiek, taču Natālija ir priecīga, ka ir atgriezusies mājās. Par to, kas būs tālāk, viņa cenšas nedomāt. Natālija nezaudē cerību. Viņa ļoti mīl savus mazuļus.
“Šeit ārsti ir uzmanīgāki un profesionālāki, ļoti labi cilvēki. Un galvenais, ka mēs esam dzimtenē”.
Retajos brīvajos brīžos, kad bērni guļ, Natālija rod mierinājumu adīšanā. Viņai izdodas patiešām skaisti darbi – kaut tūlīt ved uz izstādi. Visu pārējo laiku viņa bez apstājas velta bērniem.
Natālija ir atradusi Liepājā speciālistus, kuri ir gatavi nodarboties ar mazuli – ABA terapeitu un logopēdu, kā arī speciālo pedagogu, kas strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, nodarbojas ar runas traucējumiem un veicina vispārējo attīstību. Šo nodarbību kombinācija, cerams, dos impulsu Jasina attīstībai.
“Jasins dažreiz sāk vokalizēt – no rīta līdz vakaram bez apstājas skaļi velk dažādas skaņas. Tikt ar viņu galā nav viegli. Taču ārsti vieš cerību, ka tad, kad viņam attīstīsies runa, viņš kļūs mierīgāks. Es tam ticu un ļoti to gaidu,” atzīst Natālija.
“Mēs ar viņu jau esam bijuši pie speciālā pedagoga. Tur viņš ļoti cenšas – atkārto vārdus latviešu valodā, un es ar viņu ļoti lepojos. Nesen Jasins beidzot sāka spēlēties ar mašīnītēm – viņam jau ir vesels autoparks. Viņam patīk bērnu laukumiņi, bet tikai tad, kad esam tur vieni. Mēs ar bērniem daudz pastaigājamies un ļoti mīlam jūru, šeit tā ir pavisam tuvu. Visvairāk mums patīk dienas, kad ārā ir migla un pelēkas debesis. Galvenais, lai ielās nav cilvēku pūļu… Jasins baidās no trokšņainām vietām. Taču viņš mani ļoti mīl. Un manas dzīves jēga ir manos bērnos…”
Kā palīdzēt
Trīsgadīgajam Jasinam ir nepieciešams gada ABA terapijas kurss un nodarbības ar bērnu logopēdu. Tas palīdzēs mazulim sākt runāt un uzlabot sociālo uzvedību. Pirmās nodarbības jau ir devušas labus rezultātus.
Šo nodarbību gada kursam ir nepieciešami 4600 euro.
Akcijas “Zaļā lampa” ietvaros Jasina atbalstam darbojas ziedojumu tālrunis 90006384 (1,42 EUR par zvanu). Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Jasinam arī īpašu ziedojumu kontu.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta nr. LV34CBBR1123215500460
Bankas SWIFT: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Jasinam Afanam
No saņemtajiem ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai atskaitījumi. Fondam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ļauj saņemt nodokļu atvieglojumus.
Labdarības projekta “Zaļā lampa” tiek realizēts, sadarbojoties ar labdarības fondu BeOpen un tā dibinātāju BluOr Bank.
Aicinām pievienoties FB lapai >>>Zaļā lampa>>>
Ja jums nepieciešama palīdzība, lūdzu, sazinieties ar mums: zala.lampa@gmail.com, info@beopen.lv.
