Stāsts par šo simpātisko mazuli ir viens no tiem gadījumiem, kad laikus sniegta palīdzība var palīdzēt izvairīties no nopietnām sekām. Martinam šobrīd ir tikai pusotrs gadiņš. Ir cerība, ka ar autiskā spektra traucējumiem, kas viņam parādījušies, ir iespējams tikt galā.
Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas Martina atbalstam līdz 30. martam. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Martinam Irklim speciālu ziedojumu kontu. No kontā ienākošajiem maksājumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas:
Labdarības fonds BeOpen
Reģistrācijas nr. 50008218201
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Ziedojuma mērķis – Zaļā lampa. Palīdzība Martinam Irklim
Martins piedzima pilnīgi vesels, par prieku māmiņai, tētim un māsiņai. Līdz gada vecumam mazulis attīstījās absolūti normāli. Noteiktajā laikā Martins sāka rāpot, bet 11 mēnešu vecumā iemācījās staigāt. Taču pēc gada vecuma mamma Karīna sāka ievērot dīvainas izmaiņas dēla uzvedībā. Mazulim pazuda interese par rotaļlietām, viņš pārstāja atsaukties uz savu vārdu un reaģēt uz vecāku teikto.
“Sauc kaut simt reižu, viņš pat galvu nepagriež. It kā neko nesaprastu,” satraukti stāsta mamma. “Ģimenē mēs runājam divās valodās, tāpēc sākumā mēs domājām, ka tas varētu būt valodu jucekļa dēļ. Sākām runāt ar viņu vienā valodā. Taču, nē, reakcijas nav. Tad mēs sākām celt trauksmi”.
Janvārī vecāki aizveda Martinu uz Dzirdes centru, kur viņam pārbaudīja dzirdi. Izrādījās, ka ar dzirdi mazulim viss ir kārtībā. Karīna sāka meklēt informāciju internetā un pēkšņi saprata, ka arī daudzas citas Martina uzvedības izpausmes ir tipiski raksturīgas autiskā spektra traucējumiem. Zēnsvarilgu laiku atrasties vienā vietā, nekustoties un nerotaļājoties, kas ir neraksturīgi mazuļiem, vai arī var noslēpties kādā stūrī un sēdēt tur viens pats. Vēl viņš visu laiku knibina pirkstiņus un nemeklē mammu, ja viņas nav istabā. Rodas priekšstats, ka viņš dzīvo savā pasaulē, praktiski nereaģējot uz apkārtējiem.
“Es satraucos, jo saprotu, ka ar meitiņu, kurai šobrīd ir 4,5 gadi, viss bija citādāk. Es pat speciāli vēlreiz noskatījos visus mājas video ar viņu,” stāsta Karīna. Viņa vērsās pie ģimenes ārsta un palūdza norīkojumu pie neirologa. Neirologs īsās vizītes laikā neko aizdomīgu nesaskatīja un pieļāva, ka bērns vienkārši vēl ir mazs. Vecāki aizveda Martinu arī uz konsultāciju pie bērnu psihiatra, kurš atzīmējavairākas novirzes, piemēram, to, ka bērns pat nepaskatījās uz piedāvātajām rotaļlietām. Janvārī Martinam tika veikts autisma tests, taču tā kā viņš vēl ir mazs, pēc pusgada tas ir jāatkārto. Neraugoties uz to, speciālisti konstatēja zēnam vairākas autisma pazīmes. Pagaidām tās izpaužas mērenā formā, taču pieredze rāda, ka parasti autisms sāk progresēt pēc diviem-trim gadiem.
Martina vecāki negrib gaidīt līdz tam brīdim. Viņi ļoti pārdzīvo un uzskata, ka rehabilitācija ir jāuzsāk nekavējoties, kamēr vēl ir iespējams izlīdzināt mazuļa stāvokli. Un viņiem ir pilnīga taisnība. Viss iespējamais jādara jau šobrīd, lai nenokavētu un neielaistu slimību.
“Nāciet pēc pusgada”
Precīza diagnozeMartinam vēl nav noteikta. Kad viņam pirmo reizi mēģināja veikt encefalogrāfiju, bērns gluži vienkārši nevarēja aizmigt svešā vietā, tāpēc izmeklējumu nāksies veikt vēlreiz. Pagaidām ārsti ir konstatējuši puisēnam valodas attīstības aizturi un jauktus specifiskus attīstības traucējumus. Uzzinot to, Karīna sāka apzvanīt Rīgas autisma centrus, meklējot speciālistus, kas varētu nodarboties ar mazo Martinu. “Nodarbības maksā 30-35 eiro par stundu, mums tādas naudas nav. Turklāt,lai gūtu labus rezultātus, nodarbībām ir jābūt sistemātiskām. Mēnesī vidēji sanāk 1200 eiro. Un tas vēl nav viss”, skumji stāsta Karīna. “Valsts programmas ietvaros mums piedāvāja 10 dienu kursu bērnu dienas stacionārā, kurā tiek veikta rehabilitācija. Februārī es uz turieni piezvanīju, lai pierakstītos, un mūs ielika rindā. Apsolīja pārzvanīt… pēc pusotra gada.”
Karīna pēc profesijas ir medmāsa. Pēdējos gados viņa strādāja Traumatoloģijas slimnīcā, pirms tam – Bērnu slimnīcā. Karīna ir saņēmusi ārsta palīgu diplomu un plānoja strādāt “ātrajos”. Dekrēta atvaļinājums viņai beidzas vasarā. Vecmāmiņas un vectētiņi dzīvo tālu, Rīgā nav neviena, kas varētu palīdzēt. Tētis strādā par apsargu viesnīcā, un pandēmijas laikā viņa darba perspektīvas ir ļoti nenoteiktas. Turklāt ģimenei nākas maksāt kredītu par dzīvokli.
“Vasarā mēs būsim spiesti atdot Martinu dārziņā, lai es varētu atgriezties darbā,” stāsta Karīna. “Nav zināms, kā viņš tur uzvedīsies un kā jutīsies. Nāksies iet pakaļ viņam agrāk. Bez tam, pa dienu dēliņš ļoti daudz guļ – vairākas stundas. Mūsu četrgadīgā meita arī apmeklē dārziņu. Visticamāk, man nāksies ņemt nakts maiņas.”
Lai bērni smaidītu
Par saviem bērniem Karīna stāsta ar milzīgu mīlestību un maigumu. Meitiņa ir ļoti jautra, smaidīga un dzīvespriecīga meitene. Viņa ļoti mīl savu mazo brālīti un ar nepacietību gaida, kad viņš sāks runāt. “Es pat nezinu, kā viņai paskaidrot, kāpēc brālītis visu laiku klusē,” sarūgtināta saka Karīna.
Uz mašīnītēm un citām rotaļlietām mazulis praktiski nereaģē. Viņa mīļākais priekšmets mājās ir putekļusūcējs. Martins absolūti nebaidās no putekļusūcēja radītās rūkoņas un trokšņa. Viņš pēta to un viņam patīk, kad kāds ar to darbojas. Karīna skumji joko, ka drīz viņiem mājās valdīs pilnīga sterilitāte.
Tagad Karīna ļoti gaida siltāku laiku, lai varētu doties pastaigās kopā ar bērniem. Pagājušajā vasarā vecākiabus bērnusnokristīja. Karīna bieži domā, kāpēc tas ir noticis ar viņas dēlu. Kur un kāpēc rodas šī slimība? Atbildes un šo jautājumu, diemžēl, nav…
Zinātnieki uzskata, ka autiskā spektra traucējumi mūsdienās ir novērojami katram 54. bērnam. Tas ir par 10% vairāk, nekā, piemēram, 2018. gadā. Tāpēc ir ļoti nepieciešamspareizs situācijas izvērtējums un nopietns atbalsts no valsts puses. Lai cik banāli tas neskanētu, bērni – tā ir mūsu valsts nākotne. Savlaicīgi uzsākot intensīvo agrīnās palīdzības programmu, speciālisti var palīdzēt daudziem bērniem atbrīvoties no autismaizpausmēm jau līdz skolas vecumam. Un, galvenais,–šīs programmas ļauj bērniem ar autismu adaptēties sabiedrībā, mācīties, komunicēt un ar laiku atrast darbu.
Karīna ar vīru ir sportiski jauni cilvēki, bez kaitīgiem ieradumiem un ar milzīgu atbildības sajūtu. Ģimenē valda silta un ļoti draudzīga atmosfēra. Visas problēmas vecāki cenšas risināt kopā. Viņu galvenais uzdevums šobrīd ir izdarīt visu iespējamo, lai “izvilktu” bērnu un neļautu slimībai attīstīties.
Kā palīdzēt?
Pusotrgadīgajam Martinam ir nepieciešams speciālo nodarbību kurss autisma centrā gada garumā: ABA terapija, nodarbības ar audiologopēdu un ergoterapeitu. Šādas nodarbības gadā izmaksā 3300 eiro. Vecākiem tādas naudas nav.
Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas Martina atbalstam līdz 30. martam. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Martinam Irklim speciālu ziedojumu kontu. No kontā ienākošajiem maksājumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas:
Labdarības fonds BeOpen
Reģistrācijas nr. 50008218201
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Ziedojuma mērķis – Zaļā lampa. Palīdzība Martinam Irklim
No ziedojumiem netiek ieturēta nekāda komisijas maksa un visa summa pilnā apmērā tiks novirzīta speciālo nodarbību apmaksai.
Labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” skan radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 12.00. Programma top sadarbībā ar labdarības fondu BeOpen.
Pārraidi vada žurnālistes Olga Avdeviča un Rita Troškina
