“Zaļā lampa”: trīsgadīgajam Timofejam vajadzīga palīdzība

Timofejam ir tikai trīs gadiņi un divi mēneši. Viņš ir dzimis vasarā, tieši uz Jāņiem. Viņam ļoti patīk mašīnas. It īpaši lielas un košas. Ieraugot uz ielas ugunsdzēsēju mašīnu, viņš vienmēr māj viņiem. Puiši viņam noteikti atbild, pasignalizējot vai pamirkšķinot ar bākugunīm. Bērns par to ir pilnīgā sajūsmā.

Kopā ar māmiņu Jeļenu Timofejs bieži dodas pastaigās. Viņa runā ar viņu mierīgi un nosvērti, kā ar pieaugušu cilvēku. Timofejs ir ļoti gaidīts un mīlēts bērns. Taču aptuveni pirms gada māmiņa sāka ievērot dīvainas izmaiņas bērna uzvedībā, bet pavisam nesen ārsti konstatēja mazulim autiskā spektra traucējumus un noteica diagnozi – Aspergera sindroms.

Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas trīsgadīgā Timofeja atbalstam līdz 14. septembrim. Maksa par zvanu – 1,42 eiro. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris arī speciālu kontu ziedojumiem TimofejamHrapovickim.

“Jau kopš dzimšanas Timofejsļoti slikti gulēja,” stāsta mamma. “Viņam nenāca miegs, bērns pastāvīgi raudāja. Nācās visu laiku nēsāt viņu uz rokām.” Jau no pirmajiem mēnešiem Jeļenavadāja dēlu uz konsultācijām pie neirologa un ļoti pārdzīvoja. Taču ārsti viņu mierināja – bērns vēl ir mazs, pagaidiet, kad paaugsies. Mazulis auga, taču māmiņai šķita, ka viņš ir nedaudz dīvains, savādāks, nekā citi bērni.

Divu gadu vecumā Timofejs sāka apmeklēt bērnudārzu blakus mājām. Taču māmiņa bija spiesta izņemt mazuli līdz plkst. 12.00, jo viņš traucēja gulēt citiem bērniem. To, ka ar bērnu nav īsti kaut kas kārtībā, pamanīja arī audzinātāja. Puisēns slikti adaptējās, neprata spēlēties ar citiem bērniem, bet, kad audzinātāja ieslēdza mazuļiem multfilmas, baidījās un raudāja.

Pēc tam divarpus gadu vecumā Timofejs sāka raustīt valodu. Bērnu neirologs nosūtīja viņu pie logopēda. “Logopēde, kas strādā ar autistiem, uzdeva mums negaidīti daudz jautājumu,” atceras Jeļena. “Viņai uzreiz radās aizdomas par autismu. Kad mēs veicāmtestu ADOS, kurš uzrādīja, ka Timam ir autisms, mēs sapratām, ka dakterei bija taisnība.”

Pavisam nesen Timofejam noteica diagnozi – Asperegera sindroms. Tas ir viens no autisma paveidiem, pie kura intelekts saglabājas ļoti labs, bet sociālās un komunikatīvās spējas ir traucētas.

Kā tas izpaužas? Tima vēl joprojām nevar skatīties multfilmas–kadriātrimainās, un tas viņu biedē. Viņš nespēj sevi aprūpēt – apģērbties un noģērbties, var ilgu laiku spēlēties vienatnē, piemēram, stundām ilgi ripināt šurpu-turpu mašīnīti, sarunāties pats ar sevi. Viņš baidās no skaļa trokšņa, piemēram, kad darbojas veļas mašīna vai žāvētājs. Sīkās motorikas un koordinācijas traucējumu dēļ Timofejs nevar zīmēt, likt pužļus un ēst ar karoti. Arī mierīgi nosēdēt viņam ir ļoti grūti. Veikalā, kur apkārt ir daudz cilvēku, mazulis var vienkārši apgulties uz grīdas, baidoties no cilvēku pūļa un nepazīstamām skaņām.

Neraugoties uz to, Timofejs ir ļoti gudrs, labsirdīgs un talantīgs zēns. Viņš daudz runā, ar prieku atbild uz jautājumiem, mīl dziedāt, un viņam tas labi sanāk. Šobrīd viņam topā ir Eirovīzijā uzvarējušās itāļu grupas Maneskinsezonas hits Beggin. Timofejam patīk mūzika jau no pirmajiem dzīves gadiem. Izdzirdot viņa dziesmiņas, viens pieredzējis mūzikas pasniedzējs pat atzīmēja, ka zēnam esot rets talants.

Timofeja mamma Jeļena atceras: “Apbrīnojami, bet vēl pirms Timofeja dzimšanas es gatavoju reportāžu no svētkiem bērnu dārzā (Jeļena ir žurnāliste). Bērni skaisti dziedāja dziesmiņu par baltajām sniegpārsliņām. Viens zēns bija vilka kostīmā. Tajā brīdī es sajutu, ka man arī kādreiz būs dēls (es zināju, ka nosaukšu viņu par Timofeju), un es atvedīšu viņu uz bērnu rītu tādā pašā tērpā… Pēc tam piedzima Tima. Un tagad viņš ar prieku dzied dziesmiņu par baltajām sniegpārsliņām. Viņš var klausīties to neskaitāmas reizes. Tiesa, uz pasākumu bērnu dārzā mēs gājām lauvēna kostīmā.”

Bērna veselības problēmas ir milzīgs stress jebkurai māmiņai. Tā notika arī ar Jeļenu:

“Visi šie satraucošie simptomi, pēc tam diagnoze… Manas smadzenes sākumā atteicās to pieņemt. Tu domā – tas nevar būt! Sāc vainot sevi, prāto, ko esi izdarījusi nepareizi. Pēc tam rodas jautājums – ko nu darīt? Un beigu beigās tu pieņem situāciju, meklē informāciju, ārstus, speciālistus. Jo vairāk informācijas, jo lielāks satraukums. Šķiet, nē, es nespēšu. Un tad tu saproti, ka izvēles nav. Neviens, izņemot tevi, to neizdarīs. Bērns ir jāglābj. Viņam vēl visa dzīve ir priekšā. Bet pēc pāris gadiem sāksies skola. Kā viņš mācīsies, ja viņš nespēj atrasties kolektīvā, ja viņam ir grūti noturēt rokā zīmuli un komunicēt ar bērniem?

Es sapratu, un ārsti arī to apliecināja: ja es nekavējoties nesākšu nodarboties ar viņa veselību, tad sekas var būt ļoti sliktas. Kamēr bērns vēl ir mazs, ļoti daudz ko var labot. Pēc speciālistu domām, Timofeja gadījumā, vairākus gadus aktīvi nodarbojoties pēc speciālas metodikas, var uzlabot sociālo uzvedību un attīstīt daudzas prasmes. Iespējams, pat noņemt diagnozi. Taču tas ir jādara pastāvīgi,” stāsta “Jeļena. 

Problēma ir tāda, ka nav skaidrs, kur skriet, pie kā vērsties. It īpaši sākumā. Vienotu autiskā spektra traucējumu ārstēšanas metožu nav, tāpat kā nav divu vienādu autistu. Katram tas var izpausties savādāk. Jeļena meklēja palīdzību it visur.“Vasarā mēs aizgājām uz konsultāciju pie klīniskā psihologa, kurš ieteica vērsties autisma centrā. Tur mēs pierakstījāmies uz АВА terapijas nodarbībām, kas lielākajā daļā gadījumu dod labus rezultātus. Taču nodarbības ir trīs reizes nedēļā, un katra nodarbība maksā 27 eiro. Bez tam ir jāiet pie ergoterapeita un logopēda. Tas arī nav par brīvu. Mums pašiem to nepavilkt. Bet laiku zaudēt nedrīkst. Tāpēc es nolēmu vērsties ar lūgumu pēc palīdzības. Man tas ir ļoti grūti. Taču bērns ir svarīgāks par visu. Es ļoti gribu, lai mans dēlēns izaugtu vesels un laimīgs. Turklāt, es uzskatu, kas par šo problēmu, ar kuru mūsdienās saskaras ļoti daudzi vecāki, ir jārunā atklāti. Daudzi mūsu sabiedrībā nesaprot, kas ir autisms, un uzskata, ka bērni vienkārši ir slikti audzināti. Pat izsaka māmiņām aizrādījumus. Savukārt vecāki informācijas trūkuma dēļ krīt panikā, nezinot, ko iesākt.”

Timofejs ir ļoti labsirdīgs un iejūtīgs bērns. Jeļenaar prieku un aizkustinājumu stāsta mums par viņu. Burtiski pirms pāris dienām Timofejspiedalījās savās pirmajās sacensībās – ar skrejriteni. Tiesa, finišēja priekšpēdējais. Taču galvenais ir piedalīšanās. Un viņš par to ļoti priecājās.

Pavisam nesen Jeļena bija tik ļoti nogurusi, ka nevarēja piespiest sevi piecelties no gultas. Dēls pienāca pie viņas un aicināja doties pastaigā. “Es tagad mazliet pagulēšu, un tad mēs dosimies. Man ir izbeigušies spēki,” Jeļena pateica dēlam. “Bet es apēdu burkānu, un man spēki parādījās,” atbildēja mazulis. Pēc tam viņš aizskrēja uz virtuvi, atgriezās ar burkānu un nolika to blakus mammai. Lai viņai arī parādītos spēki.

Viņai patiešām nav viegli. Aptuveni pirms pusgada Jeļenu piemeklēja nelaime – viņai uz ielas uzbrauca atkritumu vedējs, burtiski pārbrauca pāri kājām, kā rezultātā viņa ilgi staigāja ar kruķiem… Tagad jau viss ir puslīdz kārtībā, bet toreiz Timofejs ļoti izbijās, jo stostīties viņš sāka tieši tajā laikā. Kopš tā laika atkritumu vedēju un atkritumu tēma neliek viņu mierā. Dažreiz viņš pat pamostas ar vārdiem: “Mammu, tur stāv dzeltenā miskaste, vajag izmest papīru.” Šāda koncentrācija uz noteiktām tēmām ir raksturīga bērniem ar autismu.

Pati Jeļena ir redzes invalīds kopš bērnības, pirms pandēmijas viņai tika veikta radzenes transplantācija Maskavas klīnikā. Jeļena slikti redz, taču nākas strādāt ar datoru. Dzīvoklis, kurā viņa dzīvo, atrodas mājas augšējā stāvā bez lifta. “Jeļena ir ļoti tieva un trausla, un viņai ir grūti kāpt pa kāpnēm ar smagām somām un bērnu. Pavisam nesen viņa pacēla dēlu un savainoja muguru. Taču viņa nesūdzas un stāsta par visu ar smaidu. Viņa tic, ka viss agri vai vēlu būs labi. Ir jātic, jārīkojas un jāmīl.

“Bērna piedzimšana mainīja visu manu dzīvi. Bet kad viņam sākās problēmas ar veselību, pilnībā izmainījās arī vērtību sistēma. Es vienmēr uzskatīju sevi par vāju, bet Timofejs parādīja man, ka esmu stipra. Man ir parādījusies darbības pozīcija – ir vienkārši jāņem un jādara, nevis jāsēž, žēlojot sevi. Un vēl es sapratu, ka agrāk es daudz skraidīju, rosījos, strādāju bez apstājas un centos visu kontrolēt. Tagad viss kaut kā iekšēji ir apstājies, esmu kļuvusi uzmanīgāka pret tuviem cilvēkiem.

Un, galvenais, viņš man ir iemācījis mīlēt pa īstam. Ir viegli mīlēt “ērtu” bērnu, kurš nerada problēmas. Taču māte mīl savu bērnu bez nosacījumiem. Timofejs ir mans vislabākais skolotājs. Viņš māca mani pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir, nevis tādus, kādus man gribētos viņus redzēt.”

No mammas dialoga ar Timofeju:

-Tim, kādā krāsā tev ir actiņas?

– Pelēkā.

– Un kādas ir man?

– Mīļas.

Kā palīdzēt?

Šim burvīgajam mazajam puisēnam šobrīd ir ļoti vajadzīga mūsu palīdzība. Kamēr viņam ir trīs gadiņi, АВА terapijas nodarbības pēc speciālas metodes Autisma centrā var dot ļoti labus rezultātus. Papildus viņam ir pieciešamas nodarbības ar ergoterapeitu un logopēdu. Kompleksās rehabilitācijas kursa cena uz gadu ir 3900 eiro.

Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas trīsgadīgā Timofeja atbalstam līdz 14. septembrim. Maksa par zvanu – 1,42 eiro. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris arī speciālu kontu ziedojumiem TimofejamHrapovickim.

Labdarības fonds BeOpen

Reģ.Nr. 50008218201,

Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10

Bankas SWIFT kods: CBBRLV22

Mērķis – Zaļā lampa.Palīdzība Timofejam Hrapovickim

No ienākušajiem ziedojumiem netiek ieturētas nekādas komisijas vai procenti.

BeOpen fondam  ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas dod iespēju ziedotājiem saņemt ienākuma nodokļu atvieglojumus.

Labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” skan radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 16.00.
Programma top sadarbībā ar labdarības fondu BeOpen.

Pārraidi vada žurnālistes Olga Avdeviča un Rita Troškina.