Dāvida māmiņa bija vairākas reizes iesākusi rakstīt šo vēstuli un katru reizi to izdzēsusi, tā arī neuzdrīkstoties nosūtīt. Kamēr nesaprata, ka ar asarām neko nepanākt.
“Es ļoti gribu palīdzēt savam dēlam, taču bez atsaucīgu cilvēku atbalsta man neiztikt. Es ilgi baidījos atklāti runāt par mūsu nelaimi un jutos bezpalīdzīga, vientuļa un atstumta. Tagad es saprotu, ka man ir jācīnās par savu puisēnu, un es darīšu visu, kas ir manos spēkos… Mans galvenais sapnis šobrīd ir, lai viņš vienkārši pasmaidītu…”
- augustā Dāvidam piešķīra invaliditāti. Viņam ir ļoti nepieciešama nopietna izmeklēšana Sanktpēterburgā. Apmaksāt to jaunie vecāki nespēj, tāpēc Elija vērsās pēc palīdzības projektā “Zaļā lampa”.
Labdarības fondā BeOpen mazajam Dāvidam ir atvērts konts, kuram piesaistīts ziedojumu tālrunis.
Ziedojumu tālrunis 90006384 (1,42 eiro par zvanu).
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta Nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Dāvidam Zagorodnijam
No ziedotajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.
Mazā Dāvida vecāki – Elija un Sergejs – ir skaists jauns pāris. Viņi iepazinās internetā. Elija sociālajos tīklos ieraudzīja Sergeja foto un uzrakstīja komentāru. Viņi sarunāja satikties un jau pirmajā tikšanās reizē saprata, ka tas ir liktenis. Elijai bija tikai 23 gadi un nākotne viņai šķita gaiša un daudzsološa. Dāvida nākšanu pasaulē viņi gaidīja kā vislielāko dārgumu.
“Grūtniecība noritēja normāli, taču dzemdības bija ļoti smagas,” atceras Elija. “Par laimi, veiktās pārbaudes parādīja, ka ar bērnu viss ir kārtībā.” Līdz gada vecumam Dāvids bija mierīgs, sabiedrisks un ļoti jauks mazulis. Elija jau iztēlojās, kā viņš spers savus pirmos solīšus un pateiks pirmos vārdus, ar ko aizrausies, ar kādu sporta veidu nodarbosies, kā viņi vedīs dēlu uz bērnudārzu, bet pēc tam – uz skolu…
Davids ar mammu
Taču gada vecumā pēc kompleksās potes Dāvids pirmo reizi ļoti izbiedēja māmiņu – trīs dienas pēc kārtas viņam turējās augsta temperatūra ap 40. Kad temperatūra nokritās, mazulis bija pilnīgi bez spēka, Elija visādi centās viņu sapurināt un ieinteresēt, taču visas viņas pūles bija veltas. Dāvids nereaģēja uz savām mīļākajām mantiņām, klusēja, neēda. Pēc divām nedēļām Elijai kļuva baisi – zēns ar stiklainām acīm skatījās viņai garām, neatsaucās uz savu vārdu un nevienu neatpazina. “Tad viņš paņēma skrejriteni, kuru mēs bijām viņam uzdāvinājuši, apgrieza to otrādi un kā apmāts sāka griezt riteni. Viņš varēja darīt tā stundām ilgi. Bet dažreiz naktī viņš pēkšņi varēja sākt smieties – ar atvērtām acīm, taču it kā miegā. Es raudāju aiz izmisuma un bailēm,” stāsta māmiņa.
Elija sāka meklēt informāciju internetā. Vizītes pie dažādiem speciālistiem skaidrību neviesa. Dāvids bija gluži kā noburts: “Ja agrāk dēliņš uzmanīgi vēroja katru manu kustību, nenovērsa no manis acis, priecājās un smējās, tad tagad viņš nesaprot, ka es esmu viņa mamma. Šķiet, ka bērns ir nokļuvis aizspogulijā – viņš neko neredz un nedzird. Vēl Dāvidam parādījās dīvaini žesti un kustības, viņš var griezt apkārt sev dažādus priekšmetus, kas patrāpās pa rokai, stundām ilgi sēdēt istabas stūrī vai zem galda, kā arī spalgi kliegt – brīžiem man šķiet, ka bungādiņas plīst un es jūku prātā…” stāsta māmiņa.
Staigāt Dāvids sāka, kad viņam bija gads un pieci mēneši. Rehabilitācijas centrā “Vaivari” Elijai pateica, ka Dāvidam neesot autisms. Šie vārdi spārnoja Eliju, un viņa mazliet nomierinājās. Taču Dāvids turpināja sēdēt stūrī un nekādi nereaģēt uz apkārtējiem. Vecāki mēģināja atdot viņu privātajā bērnudārzā, lai mazulis varētu socializēties mazā grupiņā. Taču pēc pāris nedēļām no šīs domas viņiem nācās atteikties, jo Dāvids negulēja, kliedza, izpildīja dīvainas kustības un ļoti atšķīrās no citiem bērniem.
Elija turpināja vadāt Dāvidu pie ārstiem, tostarp veica atkārtotu ADOS testu (The Autism Diagnostic Observation Schedule), kas ļauj diagnosticēt autiskā spektra traucējumus. Testa rezultāti aizdomas par autismu apstiprināja. Tajā mirklī Elijas pasaule sabruka, kopā ar to sabruka arī visi viņas sapņi. Tikt galā ar šo triecienu Elijai nav izdevies vēl līdz šim. Šobrīd Elija ir ar bērnu mājās viena, jo vecmāmiņa dzīvo Valmierā, draugu Salaspilī viņiem pagaidām vēl nav, bet tētis Sergejs uz trim-četriem mēnešiem dodas jūrā, lai nopelnītu naudu iztikai – ģimenei ir hipotekārais kredīts par dzīvokli Salaspilī (mājokļi šeit ir lētāki nekā Rīgā, arī remontu tajā jaunie cilvēki veica paši saviem spēkiem). Valsts apmaksātās terapijas un rehabilitācijas apjoms autisma gadījumā ir niecīgs salīdzinājumā ar ārstu nozīmēto ārstēšanu.
Par АBA terapiju, ergoterapeitu, logopēdu un fizioterapeitu vecāki cenšas maksāt paši, neraugoties uz to, ka katra vizīte pie speciālista izmaksā vidēji 30 eiro. Elija ar Dāvidu brauc uz Rīgu ar sabiedrisko transportu, lai gan tas sagādā zēnam milzīgu stresu. Ir gadījies, ka zēna neparedzamās uzvedības dēļ citi pasažieri bijuši sašutuši, un Elijai ar bērnu ir nācies izkāpt pāris pieturas ātrāk un turpināt ceļu ar kājām. Sevišķi smagi bija šovasar, kad ārā bija liels karstums. “Diemžēl, mūsu sabiedrība nav gatava tam, ka ir īpašie bērni. Daudzi nesaprot un uzskata, ka bērns ir vienkārši kaprīzs un neaudzināts,” ar rūgtumu stāsta Elija.
Lai palīdzētu Dāvidam un atrastu traucējumu iemeslu, nepieciešams veikt smadzeņu izmeklēšanu un izstrādāt kompleksas klīniskās rekomendācijas. Saņemot atbilstošu atbalstu un terapiju, autisma pazīmes ar vecumu kļūst mazāk izteiktas. Savukārt, ja palīdzība netiek sniegta laikā, autiskā spektra traucējumi var izraisīt hiperaktivitāti, agresiju, alerģijas, problēmas ar pārtikas panesamību, kā arī citus, daudz smagākus veselības traucējumus. Latvijā bērni-autisti ne tikai nesaņem pietiekamu valsts apmaksātu terapiju, bet arī ir liels speciālistu deficīts – lai tiktu pie ārsta, ir jāgaida rindā mēnešiem ilgi.
Sanktpēterburgas bērnu neiroloģijas centrā “Doktrīna” neiroloģisko traucējumu ārstēšanā tiek izmantotas tikai pasaulē atzītākās un efektīvākās metodes, tādējādi nodrošinot mazajiem pacientiem labāko rezultātu. Ārstēšanas iznākums ir atkarīgs no tā, cik ātri un precīzi tiek noteikta diagnoze un atklāts problēmu iemesls. Lai to nodrošinātu, centra rīcībā ir pats modernākais un precīzākais diagnostikas un korekcijas aprīkojums, kā arī augsti kvalificēti ārsti ar milzīgu pieredzi neiroloģisko problēmu ārstēšanā.
Neiroloģijas centra “Doktrīna” speciālisti ir gatavi uzņemt Dāvidu. Dāvidam tā ir ļoti svarīga iespēja. Zēna ārstēšanai nepieciešami 5900 eiro. Mēs varam palīdzēt!
Ziedojumu tālrunis 90006384 (1,42 eiro par zvanu). Labdarības fonds BeOpen ir atvēris kontu Dāvida atbalstam:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201,
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Dāvidam Zagorodnijam
Ziedojumu tālrunis 9 000 63 84 darbojas Davida atbalstam līdz 27.09. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.
Aicinām pievienoties FB lapai >>>Zaļā lampa>>>
Ja jums nepieciešama palīdzība, lūdzu, sazinieties ar mums: zala.lampa@gmail.com, info@beopen.lv
Labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” skan radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 12.00. Programma top sadarbībā ar labdarības fondu BeOpen. Programmas autores un vadītājas – žurnālistes Olga Avdēviča un Rita Troškina.
No ziedotajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.
