Bērniņa nākšana pasaulē vienmēr ir brīnums. Bet, kad piedzimst dvīņi, brīnums ir divkāršs. Aleksandrs un Artjoms piedzima pirms 6 gadiem aprīlī, un viņu vecāki – Dace un Nikolajs – bija neizsakāmi laimīgi. Ģimene dzīvo Krāslavā, un tobrīd tajā jau auga 6 gadus vecā Viktorija.
“Kad uzzināju, ka mums būs dvīnīši, vīrs bija reisā. Es viņam piezvanīju un pastāstīju jaunumus, taču viņš sākumā pat nenoticēja, domāja, ka es jokoju,” stāsta Dace.
Taču liktenis ģimenei bija sagatavojis smagu pārbaudījumu – vienam no brālīšiem, Artjomam, tika diagnosticēts autisms. Šobrīd zēnam ir seši gadi, viņš nerunā, neēd patstāvīgi un neprot komunicēt.
Artjomam ļoti nepieciešamas ABA terapijas nodarbības un nodarbībās ar logopēdu. Tieši tās dod pastāvīgus uzlabojumus. Gada kursam Daugavpils centrā Valensija, iekļaujot atbalstu arī ceļa izdevumiem, nepieciešami 5400 eiro. Laiku zaudēt nedrīkst. Ģimenei ļoti vajadzīgs mūsu atbalsts.
Akcijas “Zaļā lampa” ietvaros līdz 19. maijam Artjoma atbalstam darbojas ziedojumu tālrunis 90006384 (1,42 eiro par zvanu). Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Artjomam arī īpašu ziedojumu kontu. No kontā ienākušajiem līdzekļiem netiek ieturētas NEKĀDAS komisijas maksas.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta nr. LV67 CBBR1123215501030
Bankas SWIFT: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Artjomam Nemņjaševam
Dvīņi nāca pasaulē Preiļu dzemdību namā priekšlaicīgi – 37,5. grūtniecības nedēļā. Ar Aleksandru viss bija kārtībā jau no paša sākuma. Savukārt Artjoms piedzima zils, aptinies ar nabassaiti, turklāt bērnam bija skābekļa bads. Viņu uzreiz nogādāja reanimācijā.
Viens mazulis atradās ar Daci palātā, bet otru atnesa tikai no rīta. Mātes sirds lūza no sāpēm – mazulis ar grūtībām elpoja, un tas bija ļoti smagi. Pēc piedzimšanas Artjoms pat piedzīvoja klīnisko nāvi.
Pēc kāda laika bērna stāvoklis uzlabojās, un Daci ar bērniem izrakstīja mājās. Abus mazuļus vecāki kristīja.
Līdz divu gadu vecumam viss šķita normāli – bērni auga un attīstījās. Taču vēlāk Dace sāka pamanīt atšķirības starp abiem brāļiem. Aleksandrs dažādas prasmes apguva ātrāk, bet Artjoms sāka atpalikt attīstībā. Viņš sāka pastāvīgi šūpoties uz dīvāna, veicot ritmiskas kustības, neņēma rokās karoti un nemācēja košļāt. Dace ļoti satraucās.
Patstāvīgi košļāt ēdienu Artjoms tā arī nav iemācījies. Visu ēdienu mamma viņam blenderē. Bērnudārzā Krāslavā, kur sākumā bērni gāja kopā, viņš vispār neko neēda. “Viņš ierāvās stūrī un tur sēdēja, ar nevienu nesarunājoties. Galu galā mums nācās Artjomu no bērnudārza izņemt,” atceras mamma.
Trīs gadu vecumā Artjomam tika veiktas visas nepieciešamās pārbaudes. Zēnam diagnosticēja autismu un piešķīra invaliditāti.
“Sākumā man tas bija milzīgs šoks. Ar autismu saskāros pirmo reizi. Līdz Artjoma piedzimšanai par to neko nezināju. Pēc tam samierinājos, un mēs sākām staigāt pie ārstiem. Dzīvojam tālāk, cenšamies darīt visu nepieciešamo. Mums teica, ka apstāties nedrīkst. Kamēr viņš vēl ir mazs, ir iespējams daudz ko mainīt,” saka Dace.
“Artjomu gandrīz nekas neinteresē. Viņš noslēdzas savā pasaulē – sēž un sit plaukstiņas,” skumji stāsta Dace. “Artjomam pat nepatīk doties pastaigās – kontakts ar svešiem cilvēkiem viņu biedē.”
Ir dažas multfilmas, kas viņam patīk. Piemēram, par kravas mašīnīti un tās, kurās tiek apspēlēti cipari. Mīļākos fragmentus viņš var skatīties vairākas reizes pēc kārtas. Artjoms pats spēj planšetē ieslēgt sev vajadzīgo video, taču vecāki dod to viņam reti. Vēl Artjomam ļoti patīk cipari un spilgtas krāsas, īpaši zilā.
“Artjomam patīk mašīnītes, savukārt mīkstās rotaļlietas viņam ir pilnīgi vienaldzīgas,” stāsta mamma. “Tomēr kopš sākām viņu vadāt uz ABA terapijas nodarbībām Daugavpilī, ir manāms neliels progress. Agrāk viņš pat piecas minūtes nespēja būt mierā, savukārt tagad var mierīgi nosēdēt visu mūzikas nodarbību.”
Daudz kas ir atkarīgs no audzinātājiem, jo Artjoms ir ļoti jutīgs pret cilvēkiem. Uz veikalu iet ar viņu ir praktiski neiespējami – ieraugot cilvēku pūli, zēns krīt zemē un sāk kliegt. Līdzīgi notiek arī rotaļu laukumā, ja tur ir daudz bērnu. Ja bērnu ir maz, viņš var nedaudz pašūpoties šūpolēs. Vecāki ar viņu nevar apmeklēt ne bērnu klubu, ne salūtu. Artjoms baidās pat no Ziemassvētku vecīša.
“Ar brāli Artjoms praktiski nekontaktējas. Taču viņam patīk, piemēram, kad Aleksis pūš blakus ziepju burbuļus. Šādos brīžos Artjoms priecājas un lēkā. Vecākajai māsai patīk viņu samīļot, bet viņš nekontaktē pat ar viņu. Citi bērni viņu neinteresē. Savukārt pret mani viņš ir ļoti mīļš. Dažreiz, ļoti reti viņš var pateikt ‘mamma’,” saka Dace.
Ar Artjomu ir ļoti grūti. Viņš vienmēr iet tur, kur pats grib, un pārliecināt vai pierunāt viņu nav iespējams. Šobrīd vecāki vadā zēnu uz specializēto bērnudārzu Daugavpilī. Regulārā braukāšana no Krāslavas uz Daugavpili prasa daudz līdzekļu.
Dacei dzīvē nav klājies viegli. Viņa agri zaudēja vecākus un nonāca bērnunamā. Vēlāk viņu adoptēja audžuvecāki.
Pēc skolas jauniete četrarpus gadus strādāja Anglijā fabrikā, taču vēlāk atgriezās Latvijā, jo ļoti ilgojās pēc mājām. Krāslavā viņa strādāja šūšanas fabrikā, pēc tam – par kasieri veikalā “Maxima”. Šobrīd viņa nestrādā, jo atrast darbu ar trim bērniem ir praktiski neiespējami. Nav arī vecmāmiņu, kas varētu palīdzēt.
Daces vīrs Nikolajs ir no Rēzeknes novada. Savulaik viņus iepazīstināja Daces draudzene, un kopš tā laika viņi ir kopā. Nikolajs strādā par ekspeditoru un kurjeru, piegādā sūtījumus. Viņš cenšas ņemt pēc iespējas vairāk pasūtījumu, lai nodrošinātu ģimeni ar visu nepieciešamo. Ģimenei ar trim bērniem nav viegli. Turklāt pastāvīgi jāapmaksā speciālistu konsultācijas un nodarbības Artjomam.
Viņi vienmēr ir centušies tikt galā pašu spēkiem. Taču, lai kaut nedaudz uzlabotu dēla veselības stāvokli, nepieciešams ļoti daudz — ABA terapija, fizioterapija, ergoterapija, logopēda nodarbības un vēl daudz kas cits, un tas viss prasa lielus līdzekļus. Dace un Nikolajs nepārtraukti meklē jaunas iespējas, kā palīdzēt dēlam. Taču Krāslavā šādu iespēju ir maz, tāpēc nākas braukt pie speciālistiem uz Daugavpili.
Vecāku lielākā vēlēšanās ir palīdzēt Artjomam izkļūt no viņa “aizspogulijas”. “Mēs ļoti pārdzīvojam par viņa nākotni. Gribam, lai viņš spētu iekļauties sabiedrībā, mācītos skolā. Mums priekšā vēl ir ļoti liels darbs. Taču mēs ticam un ceram uz labāko,” saka Dace.
Kā palīdzēt
Artjomam ļoti nepieciešamas ABA terapijas nodarbības un nodarbības ar logopēdu. Tieši tās dod nelielus, bet pastāvīgus uzlabojumus.
Gada kursam Daugavpils centrā “Valensija”, iekļaujot atbalstu arī ceļa izdevumiem, nepieciešami 5400 eiro.
Akcijas “Zaļā lampa” ietvaros līdz 19. maijam Artjoma atbalstam darbojas ziedojumu tālrunis 90006384 (1,42 eiro par zvanu).
Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Artjomam Nemņjaševam arī īpašu ziedojumu kontu. No kontā ienākušajiem līdzekļiem netiek ieturētas NEKĀDAS komisijas maksas.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta nr. LV67 CBBR1123215501030
Bankas SWIFT: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Artjomam Nemņjaševam
No saņemtajiem ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai atskaitījumi. Fondam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ļauj saņemt nodokļu atvieglojumus.
Labdarības projekta “Zaļā lampa” tiek realizēts, sadarbojoties ar labdarības fondu BeOpen un tā dibinātāju BluOr Bank.
Aicinām pievienoties FB lapai >>>Zaļā lampa>>>
Ja jums nepieciešama palīdzība, lūdzu, sazinieties ar mums: zala.lampa@gmail.com, info@beopen.lv
